top of page

KSMR izglīto

Ātrums

 

Ātrumam ir ļoti nozīmīga loma visās fiziskajās aktivitātēs un sporta veidos. Ātrums sevī ietver trīs galvenās komponentes:

  • Reakcijas laiku;

  • Vienas kustības ātrumu;

  • Kustības biežumu.

   Bieži ātruma izpausmes formas savstarpēji kombinējas. Liela daļa cilvēku uzskata, ka ātrums ir iedzimts, jo visiem nav vienāds skaits ātro muskuļu šķiedru. Ātrumu iespējams attīstīt ar dažādām metodēm un līdzekļiem. Ir jāsaprot, ka pat tie atlēti, kuriem ir mazāk šo ātro muskuļu šķiedru trenējoties var ievērojami palielināt dažādas ātruma izpausmes un konkurēt ar tiem, kam šo šķiedru ir vairāk. Tāpēc ātruma izpausmes kā: skriešanas ātrums, reakcijas laiks, kustību temps jau ir jāsāk attīstīt sākot ar 5 gadu vecumu. Svarīgi zināt, ka ātrums ir ļoti cieši saistīts ar spēku, tātad, jo lielāks spēks, jo lielāks ātrums.

     

      Ātruma attīstība cilvēkam visstraujāk palielinās pubertātes laikā, kad izteiktāk sāk parādīties paātrinājuma izpausmes, kas saistītas ar ķermeņa muskuļu masas palielināšanos, taču tas nenozīmē, ka ātrumu nevar attīstīt būdams pieaudzis. Lai uzlabotu ātrumu ļoti svarīgas ir nianses, kurām bieži vien netiek pievērsta gana liela uzmanība. Kā, piemēram, lai uzlabotu skriešanas efektivitāti, šajā gadījumā runa ir par skriešanas ātrumu, ir jāpilnveido tehnika. Piemēram, ļoti svarīga loma tehniskam skrējienam, kas uzlabos arī ātrumu ir kvalitatīva roku darbība skrējiena laikā.

     Ātruma izpausmes vieglāk ir palielināt vīriešiem, pavisam vienkārša iemesla dēļ – kā jau minējām ātrums ir cieši saistīts ar spēku un kļūstot spēcīgākam palielinās arī ātrums. Starpcitu, ātrums palielinās ne tikai pieaugot spēkam, bet uzlabojoties arī koordinācijai par kuru runāsim kādā no nākamajiem rakstiem padziļināti.

Kopsavilkums:

      Lai uzlabotu ātrumu treniņiem ir jābūt ļoti dinamiskiem, tas nozīmē, ka tajos ir jāstrādā ar ļoti lielu intensitāti. Treniņos ir jāiekļauj lokanības un stiepšanās vingrinājumi, it īpaši tiem muskuļiem kuri tiek visvairāk noslogoti. Jāsaprot ir pavisam vienkāršs un loģisks nosacījums - jo spēcīgākas ir kājas, jo labāk (tehniskāk) un ātrāk sportists var paskriet, tāpēc iesakām pēc spēka treniņiem kā nākamo izvēlēties ātruma treniņu.

Vēdera muskulatūra

Tuvojās vasaras sezona - laiks, kad katrs gribēs vai tieši pretēji negribēs parādīt, cik smagu darbu ir ieguldījis sava ķermeņa veidošanā. Tāpēc šeit pieci fakti un ieteikumi no mums par vēdera muskulatūru, tās stiprināšanu, par to kā labāk to darīt un no kā tā ir atkarīga, kas nenoliedzami tiek uzskatīta par viena no mērauklām-cik labā formā esi.

  • Vēdera muskuļi (prese) ir tieši tādi paši kā jebkuri citi muskuļi – tiem ir nepieciešama atpūta un atjaunošanās.

Netrenē to katru dienu izpildot neskaitāmus vingrinājumus cerot, ka iegūsi gan spēcīgu, gan redzamu vēdera presi. Iesakām  2-3x nedēļā aizvadīt 15-20min garus uz  vēdera muskulatūru vērstus treniņus. Pie tam der paturēt prātā, ka vēdera prese tiek netieši noslogota gandrīz jebkurā vingrinājumā.

  • Redzama prese (sausa) nenozīmē, ka tā ir spēcīga prese.

Neviens cilvēks ieturot diētu, lai iegūtu sausu presi nav padarijis to spēcīgu bez regulāriem, smagiem un galvenais pareiziem treniņiem. Tāpēc teiciens: prese tiek veidota virtuvē gluži precīzs nav- redzama prese, jā, nonoliedzami, bet ja tavs mērķis ir spēcīga prese, tad ar uzuturu tur ir mazāks sakars.

Tomēr cik dzirdēts pārsvarā visiem interesē redzama, sausa prese, varbūt izņemot cīņas sporta pārstāvjus, tāpēc pirms sākam trenēt vēdera muskulatūru uzdodam sev jautājumu- kāds ir mērķis. Ja redzama sākam ar savas ēdienkartes sakārtošanu, ja spēcīga – regulāri preses vingrinājumi, dažādība, augsta sarežģītības pakāpe.

 

 

   

 

 

 

  • Dažādo vēdera preses vingrinājumus.

Šis punkts ir viens no būtiskākajiem veiksmīgam vēdera un sānu muskulatūras treniņam. Viena no lielākajām kļūdām(ne tikai vēdera preses treniņos) ir izpildīt vienus un tos pašus vingrinājumus dienu no dienas. Muskuļi vēlas izaicinājumu, pārsteidz tos, dažādo vingrinājumus, treniņu metodes un vēlamais rezultāts agri vai visbiežāk vēlu neizpaliks.

  • Svarīgi pēc treniņa to izstaipīt

Nākas atkārtoties – kā jebkurš muskulis pēc slodzes ir „piedzīts” un, lai veicinātu tā augšanu, atjaunošanos, formas (reljefa) veidošanos tas ir jāstiepj. „Strechings” ir viens no pamatnosacījumiem, kas dos Jūsu presei formu (izcels to).

  • Tev ir prese – viņa gaida, kad tu viņu izcelsi.

  • Tas attiecās gan uz cilvēkiem ar lieko svaru, gan tiem, kuri ir slaidi. Visbiežāk, katram ir sava bēda – vienam tauku slānītis ir apsedzis to un tieši tā iemesla dēļ ieturot diētu un trenējot to, kad tā parādās tai ir pietiekami pievilcīga forma, savukārt slaidi cilvēki pārdzīvo un apgalvo – mans tauku procents ir tuvu 0, bet prese nav izteikta, man viņas nav. Un šeit ir tas gadījums, kad nav ne tauku slānīša, ne formas presei, jo nav bijusi vajadzība to trenēt un visiežāk lielākā daļa slaidu cilvēku tomēr ģenētiski nav apveltīta ar izteiktu vēdera reljefu bez treniņiem.

 

bottom of page